#StandWithUkraine

Sēņotāja noper lielmāti

Mārcienas muižas lielmāte vecā Strandzija gājusi pastaigāties. Ieraudzījusi, ka muižas mežā kāda sieviete sēņojot. Lielmāte ņemusies sēņotāju izbārt: "Ko tu lasi manas baravikas? Vai gribēsi, lai tevi noper?" Sēņotāja bijusi dūšīga meita, krieviete, nebijusies vis no lielmātes, bet teikusi lielmātei: "Kā tev nav kauna pa mežu staigāt? Vai tev nav dārzu, kur staigāt?" Un pēdīgi meita vēl lielmāti nopērusi. Lielmāte nu sūdzējusi tiesā. Tiesa prasot, kāda tad tā sēņotāja izskatījusies. Bijusi gariem zobiem. Uz tiesu atsauktas visas apkārtējās sievietes, bet gariem zobiem nevienas nav bijušas. Vainīgo nevarējuši atrast, un tā dūšīgā meita tikusi cauri sveikā.

Pierakstījis A. Vaskis Tukumā

Kādēļ akmeņi smagi?

Vecos laikos akmeņi auguši un bijuši tik mīksti kā pūpēži; bet tad viņiem nebijis vēl vārda. Reiz ļaudis cēluši lielu namu, vākdami tam akmeņus klāt. Starp mūrniekiem viens bijis pēdīgais sliņķis. Šis sliņķis, akmeni celdams, iesaucies: "Kaut tu izputētu! Tik smags kā  akmens!" No tā laika visi akmeņi palikuši smagi - tādi kā tagad - un arī augt apstājušies.

Pierakstījusi H. Skujiņa Smiltenē

Ozols un beka

Veca peka auga ozola celma tuvumā. Taisni turpat celmam izlīda jauna ozoliņa atvasa. Bet peka lepnumā viņu bargi nopaļāja:
"Tāds tievs nabadziņš nekaunas man, vecai sievai, gandrīz galvā sēsties! Nevarēja citur pūt?"
"Audz, audz!" ozoliņš lēnā garā atbild, "ja tev pietrūks rūmes, tad jau pavirzīšos tālāk."
Te trešā dienā vecā peka jau kunkst: "Vai kā man galva gurst, ozoliņ mīļais!"
Bet ozoliņš atbild: "Nekunksti, nekunksti, vēl jau rūmes bija."
Un tai pašā dienā peka nolaida galvu un apvēlās.
"Te nu bija tava lepnība!" ozoliņš nodomāja.

Pierakstījis P. Kunstmanis Līvbērzē

Ozols un beka II

Ozols un barvīka lielījušies viens aiz otra: kurš izaugs lielāks? Un, riktīgi, barvīka ari izaugusi tik liela, kā lielā cepure. Bet te vienu nakti sals uznācis un barvīka nosalusi. Tad tā teikusi uz ozolu: "Audzi, audzi, ozoliņ, dzīvo simtu gadu — man galviņa reibst."

Pierakstījusi A. Adamoviča Dundagā

Kad rūsa plātās, tad sēnes aug. /M. Auziņa, Rīga/

Ja tikai zibina, bet pērkons nerūc, tad Dievs sējot sēnes. /V. Poriete, Palsmane/

Ja zibeņo, bet pērkons nerūc, tad daudz sēņu aug. /A. Aizsils, Lubāna/

Ja rūsa izplatās bieži un ļoti stipra, būs laba beku raža. /M. Breikša, Līgatne/

Kad pie debesīm ir rūsa, tad labi aug sēnes. /M. Liniņa, Valka/

Rūsas zibeņi sēnes audzina. /E. Rudīte, Jaunpiebalga/

Bekas neaug, kamēr vēl rudzi nav noziedējuši. /K. Jansons, Plāņi/

Sēnes un bekas izaug vienā pašā naktī, bet kad cilvēks ir tās redzējis, tad tās vairs lielākas neaug. /P. Š., Rauna/

Ja sēnes uzdīgušas vecā mēnesī, tad viņas pietārpo, ja jaunā, tad ne. /J. Auziņš, Sērene/

Vecā laikā sēnes ir tārpainas, jaunā laikā tīras. /M. Auziņa, Rīga/

Kod cylvāks īt uz mežu pēc sēņu un sazatuop ar buobu, kura nas pylnu karzini sēņu, tad i tu dabuosi. 
A ka pi buobys nabyus sēņu, tukša karzina, tod i pi tevis byus tukša, nikuo nadabuosi, koč vysu dīnu atstaiguosi. /V. Podis, Rēzekne/

Sēņot ejot, nazis jāliek aiz muguras, tad sēnes visas varot ieraudzīt. /A. Dragone, Palsmane/

Mežā ieejot sēņotājam jāsaka: "Čiku, čiku, meža Miku, pilna āda baraviku!" Tad būs daudz sēņu. /L. Kleinberga, Svēte/

Kad iet sēņot, tad pirmās sēnes jāapspļauda un jāsaka: "Esiet jūs tās laimīgās, pievelciet man ātri pilnu grozu!" 
Tad var ātri pilnu grozu pielasīt. [Sal. ogas.] /A. Aizsils, Lubāna/

Kad pirmo sēni vai ogu kurvītī liekot, tad saka: "Dieviņ, dod laimi!" tad ātri pielasa kurvi. /K. Lielozols, Nīca/

Kod pyrmū reizi ej uz mežu pēc sēņu un atrassi pyrmū baraviku vacu un ar tuorpim, tod itei pīzīmēj, ka tova dzeivja nabyus loba, 
ļauds kai tuorpi ēss tevi nu dzeivis. A ka atrassi baraviku jaunu un bez tuorpu, tod itei pīzīmēj, ka dzeivja byus loba un laimeiga. /V. Podis, Rēzekne/

Ja sēņojot pirmo grozā ieliek baraviku, tad grozs tiek pilns; ja ieliek bērzlapi, tad tikai pusē. /A. Salmāns, Balvi/

Ja, sēnēs ejot, pirmo atrod krembli, tad laimējas. /K. Lielozols, Nīca/

Kad, sēnēs ejot, pirmo bērzlapu dabū, tad nelaimējas. /K. Lielozols, Nīca/

Kopā sēņojot, nevajaga otram sēnes atdot, jo tad līdz ar tām atdod savu laimi. /P. Zeltiņa, Sigulda/

Sēniniecēm ir paradums, no meža laukā ejot, pie pašas izejas nosviest skaistāko sēni, lai nākošo reizi būtu laimīga lasīšana. /K. Corbiks, Valgunde/

Ja kādu vasaru ir daudz sēņu, tad būs nabadzīgs gads. /K. Pavasare, Mujāni; P. Š., Rauna/

Daudz grebiežu [sēņu] nūzeimoj karu. /V. Pilipjonoks, Asūne/

Kad daudz sēņu un beku, tad gaidāmi bada gadi. /K. Jansons, Plāņi/

Ja vasarā daudz sēņu, tad ziemā būs liels ēdamā trūkums. /A. Aizsils, Lubāna/

Kuru gadu daudz sēņu, to gadu būs bads. /K. Corbiks, Valgunde/

Ja kādā vasarā daudz sēņu, tad ziemā - bads. /A. Aizsils, Lubāna/

Ka mežā pīaug daudz vysaidu sēņu, itei pīzīmēj, ka tū gods byus vaidi; a kas pa itim sēņim īs ar bosom kuojam, 
tys atrass sev dreiži vacumu. /V. Podis, Rēzekne/

Ja vēlu rudenī daudz sēņu mežā, nākošu gadu būs vāja miežu raža. /J. A. Jansons, Rāmuļi/

Ja rudenī daudz sēņu, tad nākamā gadā sagaidāma slikta labības raža. /H. Laimiņš, Druviena/

Ja rudenī mežā daudz sēņu, tad nākamā gadā būs slikta labība. /P. Š., Druviena/

Ja daudz sēņu, tad nākošā gadā būs maz maizes. /K. Rasa, Kalnamuiža/

Kuru gadu neaug sēnes, tad ir bagāta raža. /P. Zeltiņa, Rīga/

Ja pa sapinim sēnes lauž, tad būs bērēs jābrauc. /P. Š., Rauna; J. Jurjāns, Jaungulbene/

Ja sapnī redz sēnes laužam, tad kāds dzimtas piederīgais mirs. /A. Oše, Lubāna/

Ja pa sapņiem sēnes jālasa, tad kāds mirst. /L. Ozole, Rīga/

Ja sapnī sēnes lauž, tad rados kāds mirst. /A. Jaunzeme, Lizums/

Ja sapnī redz sēnes, būs mirons. /J. Kalniņš, Druviena/

Ja sapnī bekas lasa, tad kāds mirstot jeb laiks mainoties. /M. Stupele, Rīga/