Noteiktu sugu sēnes mēdz veidot gandrīz pareizus apļus, kuri var sastāvēt no daudziem desmitiem vai pat simtiem augļķermeņu
un kuru diametrs parasti ir daži metri, bet paretam var būt pat simtiem metru.
Šādus veidojumus sauc par raganu apļiem, un tos var diezgan bieži sastapt Latvijas pļavās un mežos, dažreiz arī parkos.
Raganu apļi veidojas, no vienas sporas sēņotnei jeb micēlijam augot visos virzienos aizvien tālāk no centra.
Šī apļveida sēņotne izplešanās gaitā dažkārt iznīcina gandrīz visu ceļā sastapto augu valsti un mikroskopiskās sēnes.
Dažreiz ap sēņu augļķermeņiem, gan ārpus, gan iekšpus raganu aplim nelielā platībā mēdz izaugt sulīga,
zilganzaļa un divreiz garāka zāle (pļavās) nekā parasti.
Sēnes, dodot barības vielas (ūdeni un minerālvielas) zālei vai kokiem un saņemot pretim ogļhidrātus (tā ir sēņu simbioze jeb mikoriza),
palīdz tiem augt, bet, kad lielākā daļa minerālvielu ir izsmeltas, aiz sēņotnes, kas piegādāja augiem vajadzīgās vielas, paliek atmirusi josla.
Latvijas mežos vai dārzos raganu apļus rudeņos diezgan bieži veido tādas parastas sēņu sugas kā
kailā aplocene (Lepista nuda), dūmainā piltuvene (Clitocybe nebularis), dārza dižsardzene (Macrolepiota bohemica) u.c.
Zālājos bieži sastopami pļavas vītenes (Marasmius oreades) mazo brūngandzelteno augļķermeņu veidotie raganu apļi.
Certain species of fungi sometimes form almost perfect rings, consisting of many dozens or even hundreds of individual fruit-bodies.
Such structures, usually few meters in diameter and rather deprived of vegetation on the inside, are called fairy rings.
One can find them in meadows, forests and even parks.
The rings stem from mycelium spreading out from one tiny spot in all directions and consuming most of soil nutrients on its outward way.
