|
Ontūna Mazpusāna dzejoļi
https://ontunsm.wordpress.com
© Ontūns Mazpusāns
Par to, kā boss Voldiņu bekot (pa)sūtīja
Pēc vīkenda, no agra rīta,
Uz biroju drāž Voldiņš fiksi,
Viņš jūt, ka atkal kavē šefti,
Un tramīgs uzsāk sīku riksi.
Ja darbu kavēt iegadīsies ~
Tam rājiens garantēts no šefa:
Tas netic Voldiņam uz vārda,
Un atšķir taisnību no blefa!
Jau firmas ofiss vairs nav tālu,
Un Voldiņš domās sacer runu:
Viņš klārēs bosam, feisu bālu,
Ka kritis & uzdauzījis punu.
(Ja godīgi tas puns uz pieres,
Ir Voldiņam no sīvās klopes,
Kas vīkendā tam iegadījās,
Pēc visai pamatīgas dropes
)
Viņš birojā no sētas puses,
Grib ielavīties veiklā solī,
Bet uzskrien tieši virsū šefam,
Kurš Voldiņā tāds dusmīgs bolī.
Jūs, Voldiņ, gribat zaudēt darbu,
Ka kavējat to katru rītu???
Šefs brūķē balsi visai skarbu,
Uz bālo Voldiņu, kā krītu.
Un Voldiņš jūt: nupat būs ziepes,
Ja neizdomās kaut ko fiksi:
Ja viņu patrieks vecais piepe ~
Kur vēl pie laba roba tiksi?!?
Es, priekšniek, pārpūlējies jūtos,
No slodzes milzīgās, patiesi!
(Nu neies taču Voldiņš klārēt,
Ka vakar ciemos bija viesi
!)
Hmmm
Ja jau tāda ir tā lieta,
Tad - došu jums es brīvu dienu.
Un bosa balss vairs nešķiet cieta,
Bet Voldiņš norij baiļu slienu
|
Viņš jautā šefam: Vai es drīkstu,
Tūlīt no darba projām ļekot?
Un priekšnieks vienaldzīgi saka:
Jūs varat doties kaut vai bekot!
Kas sacīts jāpilda ar godu:
Ja Voldiņš bekot sūtīts tika,
Tad jādara tam apzinīgi,
Ir tas, ko priekšniecība lika!
Nu Voldiņš lūko gumijniekus,
Vēl lielo grozu, ķešas nazi,
Tad uzmauc galvā beisbolmici ~
Ar ērcēm mežā - joki mazi!
Pa ceļam Vodiņš iepērk alu,
Kas paģirslāpēs pirmā balva,
Un aizdodas uz bekošanu,
Pie viena izvēdināt galvu.
Drīz Voldiņš brien pa sūnu zaļo,
Un meža svaigo lufti elpo,
Viņš dzird gan putnu dziesmu skaļo,
Gan redz, kā zaķēns steigā cilpo
Kad aliņš līdzņemtais ir izstrēbts,
Sāk Voldiņš lielās bekas lūkot:
Nu nevar tak līdz pašai tumsai,
Viņš meža vidū tukšā kūkot!
Redz Voldiņš: veca celma priekšā,
Ir krāšņu sēņu vesels klājiens!
Tās fiksi jāceļ grozā iekšā ~
Būs rezultatīvs bekotgājiens!
Neviena beka nestāv līdzās,
Ne krāsu, ne ar formu ziņā,
Tām sēnēm, kuras Voldiņš krāmē,
Ar steigu savā skalgroziņā
Drīz grozs ir pilns, ar lielu kaudzi,
Un Voldiņš apmierināts prāto,
Ka laiks ir pamest meža audzi ~
Ir gana bekojot šeit kātots! |
Kad Voldiņš pārkūlies ir mājās,
Tam ienāk prātā feina doma:
Viņš sēnes rīt uz darbu aizstieps,
Lai priekšniekam tiek laba oma!
Tiks cienāts boss un kolēģīši,
Tie sēņu veci Voldi slavēs,
Un ēdīs sēnītes, ka šņakstēs ~
Pie tādas mantas grēks ir gavēt!
Un galvenais, tā Voldiņš štuko,
Ir tas, ka sēnes kātiem staltiem,
Ar spilgti sārtām cepurītēm,
Un dekorētas punktiem baltiem!
Tāds daiļums iespēs aizkustināt,
Pat skarbo sirdi šefa krūtīs!
Un iespējams, ka viņš no prieka,
No jauna Voldi bekot sūtīs!
Ir vesels lērums sēņu mežā ~
Gan gailenes un baravikas,
Gan bērzlapes, gan cūcenītes,
Gan vilnīši un sviesta pikas.
Gan murķeļi un šampinjoni,
Gan šitaki, gan alksnenītes,
Vēl dažādkrāsu suņu sēnes,
Un sarkanbaltās mušmirītes
Bet ēdamas gan visas nebūs:
Ja Voldiņš mušmires dos šefam,
Viņš drīzāk vilka pasi dabūs ~
Boss nenoticēs šādam blefam! |
Sēņotājs (t.i., Mušmirotājs)
|
Kepka
galvā, nazis ķešā,
Garie gumavnieki kājās
Esmu gatavs mežā svešā
Bekas griezt, da pārstiept mājās
Līdzi
papīrs ņemts un spalva
Pierakstīšu katru poķi
Gribu citiem bekotājiem
Ielikt pamatīgu kloķi.
|
Tukšā blandos es pa silu
Odu kosto pauri kasu ~
Galvā lakatiņu zilu,
Tantuks pretī nāk. Tam prasu:
"Kā tad iet ar bekošanu?
Groziņš iztur beku svaru?
Jums tās vairumā, es manu ~
Varbūt noandelēt varu?..."
|
Salīgām par dažiem latiem:
Tantuks saber grozā manā,
Mušmires, ar širmjiem platiem,
Kuras ēdot, var tikt tvanā.
Sarijos es mušmirītes~
Kreizī rakstu šito dzejsu:
Šķības, greizas rindelītes,
Pašam - prieks pa visu feisu! |
Pārpublicēti ar autora atļauju, ko tas devis vietnes izveidotājai
|
