Neliela lapiņsēne, viscaur sarkanbrūnos, okeroranžos vai līdzīgos toņos, ieskaitot mīkstumu. Cepurīte sākumā konusveidīga, vēlāk atpletusies, taču ar pauguru centrā. Kātiņš salīdzinoši garš, parasti ar gaišākām zāģveida joslām lejasdaļā. Aug mitros skujkoku mežos no jūlija vidus līdz septembrim. Latvijā sastopama visumā reti, tomēr tai labvēlīgos gados - samērā bieži.* Nāvīgi indīga. Sēnes toksīns (orelanīns) neatgriezeniski sabojā nieres. Līdz pirmajiem sajūtamajiem simptomiem mēdz paiet 3-15 dienas! Tādējādi šī suga, lai arī mazāk izplatīta, pēc bīstamības ir pielīdzināma zaļajai mušmirei un baltajai mušmirei.

Līdz šim Latvijā nav neviena droši zināma nāves gadījuma no sarkanbrūnās tīmeklenes, taču kaimiņzemēs tādi ir reģistrēti.

Piezīme. Domājams, ka Latvijā ir uzieta arī to pašu toksīnu saturošā dzeltensarkanā tīmeklene (Cortinarius orellanus), tomēr atradēja (Inita Dāniele) nav par sava atraduma sugu visā pilnībā pārliecināta. Dažās mūsu kaimiņvalstīs šī suga ir konstatēta.

The size of this mushroom can range from 3 to 8 cm in diameter (or slightly more). Spore powder is rusty-brown. It grows under spruce and pine in damp coniferous and mixed forests on acidulous soil from July to September. It is generally rare in Latvia (however, more frequent in particularly favourable seasons). Deadly poisonous, does irreversible damage to kidneys.