Neliela lapiņsēne ar zeltaini dzeltenu līdz koši sarkanbrūnu cepurīti, ar bāli dzeltenīgām vai bāli okerdzeltenām lapiņām,
ar tumšbrūnu (briedumā) samtainu kātiņu. Aug vēsajos gadalaikos (paretam jau no septembra beigām,
taču parasti no oktobra līdz janvārim, reizēm arī februārī, martā un pat aprīlī) gan uz atmirušas,
gan vēl dzīvas lapkoku koksnes, pārsvarā čemuros. Visai bieži sastopama, t.sk. pilsētvidē.
Ēdama, garšīga, viena no nedaudzajām pārtikā nozīmīgajām vēla rudens un ziemas atkušņu sēnēm.
Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, tikai jānoblanšē; arī vārāma zupās.
Izmantojamas vienīgi cepurītes, jo kātiņi ir sīksti.
Piezīme. Pēc mūsdienu pētījumiem, t.sk. molekulārā līmenī, samtainā ziemene šīs sugas jēdziena plašā nozīmē (sensu lato)
faktiski ir vesels savstarpēji ļoti līdzīgu sugu komplekss. Šeit atainotie eks. arī jāuzkata par piederīgiem sugai plašā nozīmē.
The diameter of its cap usually does not exceed 10 cm, and its stalk can be up to 8 cm tall.
Spore powder is white or pale yellow. It has brown-black velvety stalk, which is the most remarkable feature of this mushroom.
It grows, mostly in clusters, on stumps and living deciduous trees, often in urbanized areas, from late September to January
(occasionally from February to April). It is very common in Latvia. Edible when fried, really tasty.
It is one of the few significant edible winter mushrooms.
Note. According to recent research, Flammulina velutipes in broader sense (s.l.)
is actaully a complex of very similar species.
