Vidēju izmēru beka ar tumši pelēkbrūnu plankumainu cepurīti (plankumi parasti ir gaišāki uz tumšāka fona, reti kad - otrādi);
ar sākumā netīri baltiem, bet vēlāk iedzelteni pelēkiem stobriņiem; ar pamatā netīri baltu un sīkām tumšām zvīņām nosētu
vālesveida kātiņu, kurš vecumā kļūst stipri sīksts un škiedrains, bet lejasgala bojājumos krāsojas gaiši zaļganzils;
ar bālganu mīkstumu, kurš griezumā tikko jaušami sārtojas, sākumā ir stingrs (gandrīz kā baravikai),
bet uz vecumu top arvien mīkstāks. Aug zem bērziem, parasti augustā un septembrī. Pareti sastopama.
Ēdama, garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, kaltējama, sālāma vai skābējama.
The diameter of its mottled grayish-brown cap usually does not exceed 12 cm. Spore powder is olive-brown.
The base of its stipe turns bright greenish blue, where damaged. It grows under birches,
mostly from August to September. It is rather rare in Latvia. Edible and tasty when fried, pickled or dried.
