Vidēji liela stobriņsēne (diametrs parasti nepārsniedz 12 cm) ar mazliet samtainu cepurīti iesārti brūnā vai pelēkbrūnā krāsā;
ar tieviem, sākumā baltiem un ciešiem, bet vēlāk sārtiem un irdeniem stobriņiem, kurus viegli atdalīt no cepurītes mīkstuma;
ar vālesveidīgu gaišbrūnu kātiņu, uz kura ir tumšs izcilnēts tīklojums; ar baltu, sākumā blīvu, bet vecumā porainu mīkstumu,
kurš ir ļoti rūgts un ar nepatīkamu smaku. Aug skābā augsnē zem priedēm vai arī uz priežu celmiem no jūlija līdz oktobrim.
Ļoti bieži sastopama. Lai arī nav indīga, tomēr ir neēdama - rūgtuma pēc, kuru nevar novērst arī varot.
(Lai pārliecinātos, ir vai nav žultsbeka, var ar mēles galu pieskarties stobriņiem: vai jūt rūgtumu?)
Viena žultsbeka var sabojāt visu sēņu ēdienu!
Piezīme. Daudzi jauc trīs pavisam atšķirīgas beku sugas -
raganbeku (Boletus luridus),
kura aug zem dažādiem lapu kokiem, nav rūgta un ir ēdama (gan jānovāra);
velna beku (Boletus satanas),
kas Latvijā ir ļoti reta (ja vispār ir kaut reizi reāli atrasta), vāji indīga un aug zem ozoliem;
visbeidzot, šeit aprakstīto parasto žultsbeku, kura aug zem priedēm (vai uz priežu celmiem).
The diameter of its cap usually does not exceed 12 cm. Spore powder is pink. It is very common in Latvia,
grows abundantly under pines on acidulous soil or rotting pine stumps from July to October.
It looks quite similar to Cep. The main differences are that Bitter Bolete has distinct veins on its stalk,
more or less pink pores, and the entire fruiting body is very bitter, causing it to be inedible.
(To be sure, one can slightly touch it with the tip of the tongue.) A single specimen can mar the whole meal!
