Pamatīgu izmēru beka ar oranžsarkanu vai oranžbrūnu cepurīti; ar sākumā gaiši, vēlāk tumši pelēkiem stobriņiem;
ar baltu, sīkām baltām (vēlāk gan tumšākām) zvīņām nosētu kātiņu; ar baltu, vēlāk pelēcīgu mīkstumu, griezumā stipri notumsnējošu.
Aug zem apsēm, parasti no jūnija līdz oktobrim. Bieži sastopama. Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama,
kaltējama, sālāma, skābējama. (Gatavojot mīkstums kļūst tumši pelēks, taču tas nebojā garšu. Lai to atturētu no notumsnēšanas,
marinādei var pievienot citronskābi.)
Piezīme. Tikai mūsdienās izdalīta no parastās apšubekas
kā atsevišķa suga. Pēc mūsu vērojumiem, sastopama biežāk par to.
The diameter of this mushroom, which has orange-red or orange-brown cap and white stipe, usually varies from 5 to 20 cm.
Spore powder is ochre-brown. It grows under aspen, usually from June to October. It is common in Latvia.
Edible when fried (without boiling), dried or pickled with white vinegar.
Note. A relatively new species resulting from splitting the former species of Leccinum aurantiacum
into two separate species.
