English name: Split Gill
Deutsche Name: Gemeiner Spaltblättling
|
Maza sīkstas konsistences lapiņsēne ar sākumā gaišpelēku (gandrīz baltu) cepurīti,
ar mitrumā gareniski šķeltām un sausumā sakļautām lapiņām un bez kātiņa.
Novērojama cauru gadu lielos un blīvos baros gan uz dzīvas, gan uz atmirušas lapkoku koksnes,
paretam (tomēr atsevišķas vietās - pat masveidā) arī uz atmirušas skujkoku koksnes.
Ļoti bieži sastopama, turklāt vairāk pilsētvidē nekā ārpus tās. Eiropā tiek uzskatīta par neēdamu,
tomēr dažās tropu un subtropu zemēs tiek lietota pārtikā.
Its whitish cap is from 2 to 5 cm wide. The gills on the underside are split, when moist. Spore powder is white.
It grows in large numbers mostly on deciduous trees, more often in urban territories, less in woods all year round.
It grows rapidly in winter months. It is very common. Regarded as inedible in Europe,
but consumed in some tropical and sub-tropical countries.
|
Samērā jaunas, augšpusē vēl tikpat kā baltas skaldlapītes, kā parasti,
uz lapkoka kritalas, taču diezgan retinātā (pēc šīs sugas standartiem) grupā.
Relatively young Split Gills on a deadfall.
Novecot sākušas un tādēļ augšpusē jau pelēcīgi sārtas skaldlapītes tieši uz tās pašas lapkoka kritalas,
taču šeit - sugai visnotaļ tipiskā blīvā barā.
Ageing Split Gills on the same deadfall.
Skaldlapītes uz dzīva koka stumbra (pa kreisi) un celma (pa labi).
Apgāztajam eksemplāram saskatāmas sugai specifiskās, gareniski šķeltās lapiņas.
Split Gills on a living tree (left) and on a stump (right).
upper side / underside ■ augšpuse / apakšpuse
on pine & fir deadfalls ■ uz skujukoku kritalām
on burnt wood, on cone ■ uz deguļa, uz čiekuriem
on trees along streets ■ uz kokiem ielas malās
immense groups ■ milzīgas grupas
