Līdz 40 cm liela sēne ar daudzkārt sazarotu un viļņaini sakrokotu augļķermeni baltā, krēmdzeltenā vai okerdzeltenā krāsā,
kuram ir resns, bet ļoti īss, tikko samanāms kāts. Aug rudens pusē uz priežu, daudz retāk - citu skujkoku saknēm,
celmiem un pamatnēm. Skaitījusies ļoti reta, iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā.
Tomēr, kā liecina diezgan daudzie sugas novērojumi 21. gadsimtā, reāli nebūt nav no pašām retākajām.
Ēdama, jānovāra (tomēr minētā statusa dēļ pareizāk būtu atstāt augam).
Pirmoreiz Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1932. gadā Rīgā. Kopš 20.gs. vidus uzieta vair. desmitos vietu,
kuru izvietojums gan ir stipri nevienmērīgs: daudz - Gaujas nac. parkā un Tērvetes dabas parkā,
gandrīz nemaz - Latgalē un krietnā daļā Kurzemes.
Šīs vietnes veidotāji vien ir uzgājuši astoņas jaunas atradnes:
piecas Tērvetes dabas parkā vai tā tuvumā (EM, 2006-2009) un trīs Gaujas nac. parkā - pie Silciema (EM, 2014),
pie Krimuldas (EM, 2016, neatkarīgi un vienlaicīgi ar citu novērotāju grupu) un Siguldā (EM, 2019).
Its fruiting body is up to 40 cm wide and up to 15 cm tall. Spore powder is white.
It grows at the base of conifer (mostly pine) trunks or on the stumps of those species.
Its fruiting season is from July to October. Edible after boiling.
It is regarded to be very rare and is on Latvia's official Endangered Species List.
However, it seems to be actually not so exceptional in Latvia.
The latter view is supported by the fact, that the species has been found at eight
new localities even by the tiny team of this website.
