Vidēju izmēru beka (cepurītes diametrs parasti nepārsniedz 12 cm) ar viegli samtainu kastaņbrūnu cepurīti, vecumā mazliet lipīgu;
ar sākumā bāli dzelteniem, bet vēlāk jau zaļgandzelteniem stobriņiem, kuri piespiedumu vietās iekrāsojas zaļganzili;
ar dzeltenbrūnu, reizēm nedaudz šķiedrotu kātiņu; ar patīkami smaržojošu iedzeltenu mīkstumu, kurš griezumā mēreni zilē.
Aug zem eglēm un priedēm, pavisam reti - zem bērziem, parasti prāvās izkliedus grupās (īpaši - nesen uzirdinātā augsnē,
piemēram, meža ceļu kantēs un mežacūku rakumos), bet reizēm arī uz dzīva vai nocirsta koka pāris decimetrus virs zemes,
no jūlija līdz oktobrim (paretam arī novembrī). Bieži sastopama. Ēdama, uzreiz cepama. Var arī marinēt, kaltēt, ir laba zupās.
Piezīme. Lāču samtbeka tautā dažkārt tiek nepareizi dēvēta par priežu beku,
taču tā ir pavisam cita suga (Suillus variegatus)!
The diameter of this mushroom usually varies from 4 to 12 cm. When bruised, its flesh and pores become green-blue.
Spore powder is olive-brown. It is a valuable edible mushroom. It grows abundantly under spruce and pine, sometimes on wood,
even a dozen centimeters above the base of a living tree, from July to October (sometimes to November).
It also tends to favor scarified soil. It is common in Latvia.
