Lapiņsēne ar nepārprotami izteiktām mušmiru raksturīgajām iezīmēm - gaišām pārslām nobārstītu cepurīti,
maksti ap kātiņa pamatni un gredzenu ap kātiņa vidusdaļu, tikai cepurītes virsa tai ir pelēkbrūna (vai dzeltenbrūna),
mala - uzkrītoši rievaina, bet gredzens ir gluds, bez rievojuma (atšķirībā no ārēji līdzīgās
pelēkās mušmires gredzena). Mīkstumam ir vāja rutku garša un smarža.
Aug pa vienai vai grupās gan lapkoku, gan skujkoku mežos skābās smilšainās augsnēs no jūlija līdz septembrim.
Bieži sastopama. Stipri indīga; iedarbība uz cilvēka organismu tāda pati kā
sarkanajai mušmirei, taču daudzreiz spēcīgāka.
Uzmanību! Vēl neliela panteru mušmire, ja stiprs lietus ir no cepurītes noskalojis pārslas,
var izskatīties ļoti līdzīga bērzlapei. Ka tomēr tā ir panteru mušmire, nevis bērzlape,
var pateikt pēc gredzena un maksts esamības un pēc nebirzīgajām lapiņām.
The diameter of this mushroom usually does not exceed 12 cm. Spore powder is white.
It grows mostly in scattered groups in deciduous and coniferous forests on sandy acidulous soil from July to September.
It is common in Latvia. Highly poisonous.
