 |
Amanita crocea
Oranžā makstsēne |
Pelēkā mušmire |
Amanita fulva
Dzeltenbrūnā makstsēne |
 |
Syn.: Amanita spissa; Amanita ampla
English name: Stout Agaric
Deutsche Name: Grauer Wulstling
|
Lapiņsēne ar nepārprotami izteiktām mušmiru raksturīgajām iezīmēm - gaišām pārslām nobārstītu cepurīti,
maksti ap kātiņa pamatni un gredzenu ap kātiņa vidusdaļu, tikai cepurītes virsa tai ir pelēka (vai pelēkbrūna),
arī kātiņš un mīkstums ir vairāk vai mazāk pelēcīgi, bet gredzens ir ar ļoti smalku vertikālu rievojumu
(kāda nav ārēji līdzīgās panteru mušmires gredzenam).
Mīkstumam piemīt skābena garša un rutku smarža. Aug skujkoku un jauktos mežos skābā augsnē no jūnija līdz septembrim.
Pareti sastopama. Ēdama (pēc novārīšanas). Nesajaukt ar ļoti indīgo panteru mušmiri, kurai uz gredzena nav smalko rieviņu!
The diameter of this mushroom usually varies from 6 to 15 cm.
Spore powder is beige. It growsin both coniferous and mixed forests on acidulous soil from June to September.
It is rather rare in Latvia. Edible after boiling, but do not confuse with the highly poisonous
Amanita pantherina which has non-striate upper surface of the ring!
|
Pelēkā mušmire sastopama mūsu mežos diezgan reti, parasti - pa vienai vai mazās izkliedus grupās.
Stout Agaric is rather rare in Latvia's forests and grows usually alone or in small scattered groups.
No otras puses, dažkārt pelēkā mušmire ir sastopama pat nelielos koku puduros urbanizētā vidē (kā šī!).
On the other hand, sometimes the Stout Agaric can be found in clusters of trees within urbanized areas.
Lai gan dažviet ir norādīts, ka pelēkā mušmire aug,
tikai sākot ar jūliju, šī tika nofografēta jau 5. jūnijā!
This Stout Agaric was found as early as on June 5!
Par drošāko pazīmi, pēc kuras atšķirt ēdamo pelēko mušmiri no indīgas panteru mušmires, sk.
ceturto lappusi.
at different ages ■ dažādos vecumos
in various colors ■ dažādās nokrāsās
volva, stipes ring ■ maksts, gredzens
