Prāvu izmēru beka
(cepurītes diametrs līdz 15 cm) ar samtainu pelēcīgi gaišdzeltenu cepurīti, kura pieskārumos strauji kļūst tumši pelēkzila;
ar sākumā baltiem, vēlāk iedzelteniem stobriņiem, kuri piespiedumos strauji zilē;
ar iedzeltenu, pieskārumos zilējošu vālesveidīgu un resnākajā daļā dobumainu kātiņu, kuru apjož vāji izteikts pūkains gredzens;
ar baltu vai iedzeltenu, taču griezumā ļoti stipri un spēji zilējošu - līdz rudzupuķu krāsai! - mīkstumu
(taču cepot izbalējošu līdz zeltaini dzeltenam). Aug smilšainā augsnē zem priedēm, kā arī lapkoku mežos no jūlija līdz oktobrim.
Pareti sastopama. Ēdama, uzreiz cepama, ļoti garšīga. Bez tam parasti nav kāpuru izalota. Piemērota arī kaltēšanai.
(Radniecīga, taču daudz retāk sastopama un ne tik garšīga ir
kastaņu smilšbeka,
kurai ir brūna cepurīte un kura ne griezumā, ne piespiedumos nezilē.)
The diameter of this mushroom usually varies from 5 to 15 cm. Spore powder is pale yellow.
It turns corn-flower blue where bruised or cut (however, after a while its flesh returns to yellow).
It grows on sandy soil under pines as well as in mixed forests from July to October.
It is a rather rare in Latvia. Edible and very tasty.
(There is a closely related and even more rare species
Gyroporus castaneus,
which does not tint blue where bruised.)
