Vidēju izmēru beka ar tumši brūnu, reizēm gandrīz melnu cepurīti, nereti prāvā daļā pat zilgani melnu un metāliski spīdīgu;
ar sākumā netīri baltiem, bet vēlāk iedzelteni pelēkiem stobriņiem; ar pamatā netīri baltu,
taču sīkām melnām zvīņām biezi nosētu vālesveidīgu kātiņu, kurš vecumā kļūst stipri sīksts un škiedrains;
ar bālganu mīkstumu, kurš griezumā nenotumsnē, sākumā ir stingrs (gandrīz kā baravikai),
tomēr uz vecumu kļūst arvien mīkstāks. Aug zem bērziem no jūnija līdz oktobrim. Reti sastopama.
Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, kaltējama, sālāma vai skābējama.
Pavisam jaunas melnās bērzubeciņas ir konsistences un garšas ziņā praktiski līdzvērtīgas baravikām.
The diameter of its dark brown or even almost black cap can reach up to 12 cm. Spore powder is olive-brown.
It has closely spaced black scales on its stipe. It grows under birches from June to October.
It is quite rare in Latvia. Edible and tasty when fried, pickled and dried.
