 |
Suillus flavidus
Purva sviestbeka |
Graudainā sviestbeka |
Suillus grevillei
Zeltainā sviestbeka |
 |
Syn.: Boletus granulatus
Cits latviskais nosaukums: Graudainā beka
English names: Weeping Bolete, Dotted-stalk Bolete
Deutsche Name: Körnchen-Röhrling
|
Pārsvarā nelielu izmēru beka
(diametrs parasti 4-10 cm, reti vairāk) ar zeltaini brūnu vai dzeltenbrūnu cepurītes virsmiziņu, viegli novelkamu, mitrumā ļoti gļotainu,
bet sausumā tikai spīdīgu; ar smalkiem gaišdzelteniem stobriņiem, no kuru atverēm izdalās bezkrāsaina šķidruma pilieniņi,
pēc tam sacietējoši sīkos dzeltenīgos graudiņos; ar gaišzeltenu, augšdaļā graudainu kātiņu, kuru neapjož gredzens
(atšķirībā no vizuāli līdzīgās parastās sviestbekas); ar patiešām mīkstu gaišdzeltenu mīkstumu.
Aug zem priedēm, īpaši zālainās mežmalās, gar meža ceļiem, aizaugošās grāvmalās un tml. vietās, no jūnija līdz oktobrim.
Ļoti bieži sastopama. Ēdama, taču tikai reti kad nav tārpaina (sīku kāpuru izalotas mēdz būt pat pavisam jauniņas beciņas).
Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, sālāma. Taču galīgi nav piemērota kaltēšanai, jo satur daudz mitruma.
Pirms gatavot, ir jānovelk lipīgā virsmiziņa. Gatavojot, virsmiziņas gļotas tik stipri nosmērē pirkstus, ka nav viegli atmazgāt.
The diameter of its cap usually does not exceed 10 cm. Spore powder is orange-brown or yellow-brown.
This mushroom's cap produces white to yellowish tiny drops of its own juice, which stain fingers. It has no ring around the stalk.
It is abundant in pine forests, where it grows along grassy forest edges and forest tracks,
as well as along grassy edges of scrubby ditches from June to October. It is very common in Latvia.
Edible and tasty when fried without boiling. One can also pickle and salt it.
The peel of its cap should be taken away first.
|
Graudainās sviestbekas cepurītei augšpuse parasti ir dzeltenbrūna vai zeltaini brūna, retāk - citā brūnganā vai dzeltenīgā tonī
(sk. otro lappusi).
Tā aug dažnedažādās vietās zem priedēm - gan sausos smilšainos mežos iekšzemē (šeit un zemāk),
gan ar barības vielām tik nabadzīgā augsnē,
kāda ir piejūras kāpās tikai 100 metru no ūdens (apakšā), gan arī nelielos priežu puduros pilsētvidē
(turklāt tipiski - ciešās vai pat blīvās grupās).
Brūnā
virsmiziņa, kura klāj graudainās sviestbekas cepurīti, mitrumā ir izteikti spīdīga, ļoti gļotaina un gluma
(tā, ka sēni pat grūti noturēt pirkstos).
Turpretim sausumā graudainās sviestbekas virsmiziņa (kura ir samēra viegli novelkama) nav nedz spīdīga
(drīzāk gan smalki matēta), nedz arī gluma.
Graudainās sviestbekas lielākoties aug visai ciešās grupās.
various cap's colors ■ krāsojuma dažādība
underside and stipe ■ apakšpuse & kātiņš
oversize specimens ■ īpaši lieli eksemplāri
large / dense groups ■ lielas / blīvas grupas
few more specimens ■ vēl daži citi eksempl.
|
