Liela, reizēm pat ļoti liela
(30 cm diametrā!) beka ar gaišbrūnu, nereti gandrīz baltu cepurītes virsu; ar sākumā netīri baltām,
vēlāk dzeltenīgām, zaļgandzeltenām un beidzot gaiši olīvbrūnām porām (stobriņu atverēm) cepurītes apakšā;
ar resnu bāli pelēcīgu vai gaiši brūnganu vālesveida kātiņu, kura augšdaļu klāj smalks balts tīklojums.
Mīkstums blīvs un balts, griezumā krāsu nemaina. Aug zem bērziem, retāk zem dažiem citiem lapkokiem, parasti jau no jūnija līdz oktobrim.
Bieži sastopama. Ēdama un ļoti garšīga; cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, kaltējama u.c.
Piezīme.
Mūsdienās bērzu baraviku nereti traktē nevis kā atsevišķu sugu, bet kā
egļu baravikas formu, atšķirīgu g/k ar krāsu.
The diameter of this mushroom can reach up to 30 cm.
Spore powder is dark olive-brown. It grows mostly under birch from early June to October.
Its cap is notably brighter than that of the spruce-associated Boletus edulis, sometimes almost white.
It is common in Latvia and one of the best edible mushrooms in this country.
It is very tasty when fried in butter, or in soups. One can also dry, pickle and salt this mushroom.
Note. Nowadays the birch-associated Edible Bolete is often regarded not as a separate species,
but as a specific form of Cep.
