Liela, reizēm pat ļoti liela
(30 cm diametrā!) beka ar vairāk vai mazāk tumši brūnu cepurītes virsu; ar sākumā netīri baltām,
vēlāk dzeltenīgām, zaļgandzeltenām un visbeidzot gaiši olīvzaļām porām (stobriņu atverēm) cepurītes apakšā;
ar resnu bāli pelēcīgu vai gaiši brūnganu vālesveida kātiņu, kura augšdaļu klāj smalks balts tīklojums.
Mīkstums blīvs un balts, griezumā krāsu nemaina. Aug gandrīz vai vienīgi zem eglēm, parasti no jūnija līdz oktobrim.
Visai bieži sastopama, ir pati izplatītākā baraviku suga Latvijā kopumā.
Ēdama un ļoti garšīga; cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, kaltējama u.c.
Piezīme.
Mūsdienās šajā sugā tiek iekļautas arī dažas citas baravikas, kuras agrāk skaitījās atsevišķas sugas:
baltā baravika, dzeltenā baravika, pat bērzu baravika. Par pēdējo tomēr nav vienprātības;
arī mūsu vietnē tā ir saglabāta kā atsevišķa suga.
Savukārt abas pirmās, kuras Latvijā ir ārkārtīgi retas, atainotas šī egļu baravikas apraksta īpašās lappusēs:
dzeltenā un baltā.
The diameter of this mushroom can reach up to 30 cm.
Spore powder is dark olive-brown. It grows under spruce from June to November.
It is very common in Latvia and one of the best edible mushrooms in this country.
It is very tasty when fried in butter, or in soups. One can also dry, pickle and salt this mushroom.
Note. Nowadays the concept of this species includes a number of closely similar boletes of the same genus,
which had been treated as separate species in the past: Boletus persoonii, Boletus venturii,
even Boletus betulicola (not agreed by everybody).
