Zemestauku augļķermenis sākotnēji ir olveidīgs ar viencipara centimetos izsakāmu caurmēru, turklāt šai sugai ir
baltā krāsā.
Šajā stadijā tas var pastāvēt pat nedēļām ilgi, līdz pēkšņi no "olas" vienas vai pāris stundu laikā
izslejas balts porains "kāts", kura galotni klāj tumši pelēkzaļa gļotaina masa (gleba) ar maitas smaku.
Smirdoņa pievilina mušas un dažus citus kukaiņus, kuri glebu drīz noēd un, dodamies tālāk, ar savām kājiņām
pārnēsā sēnes sporas. Aug visu vasaru un rudenī* ar trūdvielām bagātā augsnē
un uz stipri satrupējušām lapkoku kritalām mežos, apstādījumos u.c., dažkārt vienpati, citkārt prāvās grupās.
Pareti sastopami (visvairāk Rietumkurzemē). Ēdami pat jēli - salātos, kamēr ir "olas" stadijā.
Izmanto arī tautas dziedniecībā.
*
Labvēlīgos gados ražīgākajās atradnēs aug masveidā jau no jūnija sākuma.
Agrākais mums zināmais novērojums pilnīgi dabiskā vidē ir 24. maijā (Vidzemē, mēs paši).
Ir gan uzieti arī agrāk - 4. maijā (Kurzemē, Gunta Mežniece), taču cieši pie mājas pamatiem,
kur augsne pavasarī ir siltāka nekā brīvdabā. Rudenī puslīdz ievērojami aug vēl oktobrī
(taču ir daži ziņojumi par uziešanu pat novembra pirmajā pusē).
Its fruitbody is up to 6 cm wide and egg-shaped at first. Having been idle even for weeks, just within an hour or two
the "egg" produces a tall "stalk" with bad-stinking greyish-green gleba on the top.
The odor attracts flies, which eat the gleba away and so dissiminate the spores. Spore powder is olive-brown.
Edible raw as salads when still egg-shaped. Used in folk medicine.
