Zemestauku augļķermenis sākotnēji ir olveidīgs ar viencipara centimetos izsakāmu caurmēru, turklāt šai sugai
ir sārtā krāsā.
Šajā stadijā tas var pastāvēt pat nedēļām ilgi, līdz pēkšņi no "olas" vienas vai pāris stundu laikā
izslejas balts porains "kāts", kura galotni klāj tumši pelēkzaļa gļotaina masa (gleba) ar maitas smaku.
Smirdoņa pievilina mušas un dažus citus kukaiņus, kuri glebu drīz noēd un, dodamies tālāk, ar savām kājiņām
pārnēsā sēnes sporas. Aug vasarā un rudenī smilšainās augsnēs - piejūras kāpās, reizēm arī nemēslotos zālājos u.tml.,
dažkārt vienpati, citkārt nelielās grupās. Skaitījušies ļoti reti sastopami,
ir iekļauti Aizsargājamo sugu sarakstā. Taču mūsdienu novērojumu dati liecina,
ka atradņu skaita ziņā daudz neatpaliek no parastajiem zemestaukiem (lai arī krietni atpaliek atradņu ražīgumā).
Iespējams, ka ir ēdami (tāpat kā parastie zemestauki).
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1922. gadā Bulduros. Vēlāk uzieti daudzviet piejūras smilšu kāpās gar visu piekrasti
(rēķinot vienīgi pēc ziņojumiem vietnē dabasdati.lv, atradņu skaits ir tikai par 30% mazāks nekā parastajiem zemestaukiem).
Vistālāk no jūras krasta līdz 11½ km ir uzieti nedaudzās vietās Rīgas pilsētas teritorijā (Pārdaugavā, centrā, pie Ķīšezera).
Daža mūslaikos Rīgā uzietā atradne izrādījusies visai ražīga (it īpaši smiltājā cieši blakus Āgenskalna daudzstāvu apbūvei).
Arī šīs vietnes veidotāji ir Rīgā uzgājuši trīs
jaunas atradnes: divas Rīgas 1. slimnīcas teritorijā (ZM & EM, kopš 2004), vienu 2. Meža kapos (EM, 2013).
Slimnīcas teritorijā augļķermeņi ir konstatēti arī dažos nākamajos gados, vienugad arī ārpus regulārajām atradnēm.
Its fruitbody is up to 5 cm wide and egg-shaped at first. Having kept idle even for weeks,
just within an hour or two the "egg" produces a tall "stalk" with bad-stinking greyish-green gleba
on the top. The bad odor attracts flies, which eat the gleba away and so disperse the spores.
Spore powder is olive-brown. It grows on sand dunes and in sandy urban spaces during summer and fall.
It was considered to be very rare and is on Latvia's official Endangered Species List.
However, high-yield localities, plus many modest ones, have been found along the entire seashore
and in the urbanized areas of Latvia's capital in 2000s.
Three urban localities have been found by the team of this website:
two on the grounds of Riga's central hospital, one in a cemetery.
