Samērā maza lapiņsēne
(diametrs 2½-6 cm) ar sākumā spilgti zilganzaļu, bet laika gaitā arvien vairāk nodzeltējošu
(līdz okerdzeltenai) cepurīti, kura ir klāta ar baltām izzūdošām pārslām (g/k gar malu),
pat sausa ir lipīga, bet mitra - gļotaina; ar sākumā gaiši sārtām, tad gaiši violetām vai pat violetbrūnām lapiņām;
ar plēvainu gredzenu, kam augšpuse briedumā kļūst tumši violetbrūna, bet apakšpuse saglabā kātiņa krāsu; ar bāli zilganzaļu
(vecumā zaļgandzeltenu) kātiņu, kurš virs gredzena ir gluds, bet zem gredzena - ar atstāvošām baltām zvīņām.
Aug no augusta līdz novembrim gan skujkoku, gan jauktos mežos, lielākoties zālainās ceļmalās ar koksnes atliekām augsnē.
Pabieži sastopama. Par ēdamību ir pretrunīgi viedokļi: viens - ka esot ēdama (jānovāra, iepriekš noņemot lipīgo virsmiziņu;
varot marinēt vai sālīt), lai arī mazvērtīga; otrs - ka esot viegli indīga (taču konkrētais toksīns netiek nosaukts).
Tādēļ iesakām no lietošanas pārtikā labāk atturēties.
(Zilzaļajai virpainite vizuāli visai līdzīga ir
zilganā virpainīte,
taču tai pārslu uz cepurītes un zvīņu uz kātiņa gandrīz nav.)
The diameter of its cap rarely exceeds 6 cm. Spore powder is violet-brown.
It grows on grassy forest tracks in coniferous and mixed forests from August to November.
This is one of Latvia's most colorful fungi - exhibiting bright blue-green cap with yellowish spots.
It is rather common in Latvia. Some sources report it to be edible, others - to be slightly poisonous.
