 |
Suillus luteus
Parastā sviestbeka |
Priežu sviestbeka |
Suillus viscidus
Lipīgā sviestbeka |
 |
Syn.: Boletus variegatus
Citi latviskie nosaukumi: Priežubeka, Sūnu beka, Makovice, Mahoviks
English names: Variegated Bolete, Velvet Bolete
Deutsche Name: Sand-Röhrling
|
Prāvu izmēru beka ar dzeltenbrūnu vai okerdzeltenu cepurīti, vispirms samtainu, vēlāk sīkzvīņainu;
ar olīvbrūnām stobriņu atverēm, sākumā patumšām, bet laika gaitā arvien gaišākām;
ar okerdzeltenu, uz vecumu dažkārt sarkanīgi ietonētu kātiņu; ar sākumā gaiši dzeltenu,
bet laika gaitā arvien tumšāku mīkstumu, kurš griezumā mēreni zilē (vecākām sēnēm intensīvāk).
Aug (parasti grupās) smilšainā skābā augsnē priežu silos un mētrājos, reizēm arī starp viršiem purvos no jūlija līdz oktobrim.
Ļoti bieži sastopama. Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, laba marinēšanai, zupās. Kaltē šo sēni reti.
The diameter of this mushroom usually varies from 5 to 15 cm. Spore powder is olive brown.
Its flesh tints moderately blue, when cut. It grows mostly in groups under pines, often among heathers, from July to October.
It is very common in Latvia. Edible, can be fried without prior boiling. It is also good for pickling and soups.
|
Priežu sviestbeka jeb, vienkārši sakot, priežubeka aug smilšainā skābā augsnē priežu silos un mētrājos,
t.sk. ar priedēm apaugušās piejūras kāpās.
Priežu sviestbeka ļoti labprāt aug arī mežos tālu no piejūras, nereti arī starp viršiem ar priedītēm aizaugošos purvos.
Šīs lappuses augšējais foto ir uzņemts piejūras kāpās uz ziemeļaustrumiem no Rīgas,
priežu jaunaudzītē starp Kalngali un Garciemu.
upside and underside ■ augšpuse, apakšpuse
few more specimens ■ vēl daži eksemplāri
|
