Lapiņsēne ar cepurīti tādā vai citādā zaļā tonī, kurai nepārprotami piemīt tikai viena mušmiru raksturīgā iezīme
- maksts ap kātiņa pamatni; turpretī gredzens ap kātiņa vidusdaļu bieži vien ar laiku izzūd,
bet uz cepurītes parasti nav nekādu plēkšņu. Mīkstumam ir riekstu garša un medus smarža.
Aug zem dažādu sugu ozoliem ar barības vielām bagātā augsnē no jūlija līdz oktobrim, mūsdienās - arī pilsētās.
Diezgan bieži sastopama. Nāvējoši indīga! (Pati indīgākā sēne gan Latvijā, gan pasaulē.)
Ja arī apēstais daudzums nav nāvējošs, izraisa paliekošus bojājumus gremošanas orgāniem.
Saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc 8-30 stundām, kad gremošanas orgāni jau ir smagi cietuši.
Brīdinājums: itin nekāda termiska vai savādāka apstrāde nepadarīs šo sēni ēdamu!
Ar zaļo mušmiri varētu sajaukt dažu zaļas nokrāsas bērzlapi, piemēram, gaišu
violetzaļo bērzlapi.
Nesenākā mums zināmā nāvējošā saindēšanās ar zaļo mušmiri Latvijā bija 2023. gadā.
Pārējie to ēdušie galu galā izdzīvoja.
The diameter of this mushroom usually varies from 5 to 15 cm.
Its cap is yellowish, brownish or grayish green, while the gills are bright white.
Take care not to confuse it with some green-colored Russulas, that have no ring around the stipe, and with Agaricus spp.,
which have dark-colored gills. Flesh is white, it smells like honey and tastes like nuts. Spore powder is white.
It grows in small groups in deciduous and mixed forests, in parks mostly under oaks on nutrient-rich soils from July to October.
It is common in Latvia. Deadly poisonous! In fact, it is the deadliest mushroom in Latvia and in the world.
