Pamatīgu izmēru beka ar baltu (dažreiz mazliet sārti ietonētu) cepurīti; ar sākumā gaiši, vēlāk tumši pelēkiem stobriņiem;
ar baltu un gluži tikpat baltām zvīņām nosētu kātiņu; ar sākumā baltu, vēlāk pelēcīgu mīkstumu, griezumā stipri notumsnējošu.
Aug, neatbilstīgi nosaukumam, zem bērziem, īpaši - zem bērziem kopā ar eglēm (zem eglēm vienām pašām tomēr neesam novērojuši),
parasti no jūnija līdz oktobrim. Visai reti sastopama. Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama,
kaltējama, sālāma vai skābējama. (Gatavojot mīkstums kļūst tumši pelēks, taču tas nebojā garšu. Lai atturētu no notumsnēšanas,
marinādei var pievienot citronskābi.)
Piezīme. Mūsdienās balto apšubeku nereti traktē nevis kā patstāvīgu sugu,
bet gan kā dzeltenbrūnās apšubekas (Leccinum versipelle, syn. L.testaceoscabrum)
balto formu. Taču, par cik tā ir vizuāli tik atšķirīga, mēs saglabājam to kā atsevišķu sugu.
The diameter of this white-capped (occasionally with pink tinge mushroom usually varies from 5 to 20 cm. Spore powder is ochre-brown.
It grows under birch and spruce both in dry and damp places, usually from June to October. It is quite rare in Latvia.
Edible and tasty, when fried (without boiling), dried or pickled with white vinegar.
Note. Nowadays Snowwhite Bolete is often regarded not as a separate species,
but as the white form of Orange Birch Bolete (Leccinum versipelle, syn. L.testaceoscabrum).
However, since it is visually so different, we retain it as a separate species.
