Prāvu izmēru beka ar pelēkbrūnu vai okerbrūnu cepurīti; ar sākumā netīri baltiem, bet vēlāk iedzelteni pelēkiem stobriņiem;
ar pamatā netīri baltu, taču sīkām tumšām zvīņām nosētu vālesveida kātiņu, kurš vecumā kļūst stipri sīksts un škiedrains;
ar bālganu mīkstumu, kurš griezumā nenotumsnē, sākumā ir stingrs, bet uz vecumu top arvien mīkstāks.
Aug zem bērziem jau no maija beigām (reta izņēmuma kārtā - jau no maija pirmajiem datumiem)
līdz novembrim. Ļoti bieži sastopama.
Ēdama, garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, kaltējama, sālāma vai skābējama,
tomēr ne īpaši augsti vērtēta.
Piezīme. Mūsdienās šajā sugā tiek iekļauta arī virkne bērzubeku, kurām piemīt savas specifiskas īpašības
(piem., mīkstuma viegla iekrāsošanās griezuma vietā) un kuras tādēļ agrāk skaitījās atsevišķas sugas (piemēram, bijusī
sarkstošā bērzubeka).
The diameter of this brown-capped mushroom usually varies from 5 to 15 cm (the color of its cap is quite variable, however:
light-brownish, gray-brown, auburn etc.). Spore powder is olive-brown. This mushroom is very common in Latvia's forests.
It grows under birches from May to November. Edible and tasty when fried, dried or pickled.
Note. Nowadays the concept of this species includes a number of somewhat specific boletes of the same genus,
which had been treated as separate species in the past.
